 |
 |
f | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
šad tad man patīk gatavot, jo īpaši ja ir saulains laiks (kā pagājušajās brīvdienās).
uzšmorēju ratatuju.
garšvielas gan nācās improvizēt, jo izrādījās, ka biju tikai nosapņojusi, ka man ir timiāns un rozmarīns, bet tik un tā sanāca ļoti garšīgi. neņēmu vienu konkrētu recepti, bet kombinēju vairākas, jo kaut kā vispār internetā var uzdurties tādām receptēm, kuras, jeibogu, izzīstas no pirksta un neviens nav gatavojis pirms publicēšanas.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
shelly | |
 |
 |
 |
 |
Vasara ir sākusies! Tas nozīmē, ka: - var celties astoņos, nevis sešos. Urā! - tramvajā iekāpj džeks, kuram uz krekla rakstīts "get the good". Un kamēr tu mierīgi apceri, vai viņš būtu tas labais, kas tev šodien vajadzīgs, izrādās, ka no viņa nes pēc sviedriem. Un nevis vienkārši nes, bet TĀ nes, ka turpmāko braucienu tu nesaproti - vemt vai ģībt, par ar visu sejas masku (paldies dievam, man bija arī tāda). Jik!
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
f | |
 |
 |
 |
 |
kamēr pie valsts vadīšanas netiks sievietes, nekas labs nav gaidāms.
tikai ne tādas, kā petravičas un kas vēl ne, kas nostājas vēstures nepareizajā pusē. i mean, srsly, kam galvā jādarās [..], bet tas ir cits stāsts.
tagad mums būs atkal kaut kādi veci vīrieši pie varas, kas dzimuši pagājušā gada piecdesmitajos gados, kuru jaunība bija sešdesmitajos (vai septiņdesmitajos, bet tas nav līdzējis, jo viņi ir vīrieši; un psrs, for fucks sake). ir taču skaidrs kā diena, ka viņi ir tajā vecumā, kad viņiem ir viens pīpis par citu cilvēku, pat ja tie ir savi tautieši, vajadzībām. viņiem bija vienlaga pirms vecumdienām, un ir vienalga tagad.
labi, prezidentam diez ko liela teikšana nav, tas vienīgais mierina.
anyways, we are all doomed.
šlesers dzimis 70. gadā, bāc, we are all totally doomed, viņš vēl ilgi grozīsies apkārt. bet kas ieņems ministru prezidenta vietu? aaargh, this is so depressing. visi ziņu portāli varētu izčibēt un palikt tikai grāmatas.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |










 |
f | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
es esmu mācījusies diezgan daudzās skolās, bet atceros labi ja trešdaļu (a moš ceturtdaļu) no visiem klases un kursa biedriem kopā ņemot.
pamatskolu atceros visskaidrāk, tur gandrīz pat pa vietām redzu, kur kurš sēdēja.
vidusskolā jeb ģimnāzijā jau švakāk atceros, mācījos tur trīs gadus. švakāk atceros vai arī mūsu tur tiešām bija tik maz? puišu bija maz, tas točna. man vienmēr trāpījušās klases, kur puišu bija daudz, daudz mazāk, nekā meiteņu.
un, akjel, universitātes! no latvijas universitātes gandrīz vispār nevienu neatceros (mācījos gadu). no vidzemes augstskolas drusciņ labāk, bet tur mūsu tiešām nebija daudz. noup, meloju, atceros kādus 4 vai 5.
nē, četrus. mācījos arī gadu, vai pat pusgadu, neatceros. (apmēram te es sapratu, ka ideja "iet mācīties to, kas interesē" ir galīgi garām, jo interese var arī pazust procesa gaitā; which it did.)
un tad nākamie pieturpunkti - koledža, universitāte un augstskola - visi sajukuši vienā putrā, jo ar daudziem kopā mācījos vienā vai otrā, vai trešā.
bet kas bija tie pārējie cilvēki?! neatceros.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



|
 |
|
 |