Vajag sasodītās lasāmbrilles, skatos, ka rakstot no telefona, kaut kādi nepareizi burti vietām

Nopirku jaunu telefonu, un tagad mani vajā mākslīgais, krāsaini midžinot.
Man no viņa neko nevajag.

nopirku jau aprīļa vidū, ieslēdzu vakar.
biedri teica, ka par jebkuru cilvēku, kas nopērk jaunāku modeli, bet pat neieslēdz, brīnītos, bet ne par mani.

nezinu, kā citi, bet es šajā aukstumā nespēju dzīvot, un nesaprotu, kā vispār aprīlis un maijs var būt tik ledaini (ja nu gadījumā garais vīkends bija silts, neko nezinu, es salu tallinā pie jūras).

Modinātājs.
[Negribas celties]
Gar logu slīd mākoņi, un vienā ir caurums uz debesīm.

- Mammu, es uztaisīju prezentāciju par LAIMU!
- Par augli vai slimību?
- Par šokolādes fabriku! /bombastic side eye/

Esmu izdzīvojusi piecas dienas bez Lauvas. Centos uz to paskatīties kā uz tādu treniņu priekšdienām - kā izskatīsies mana dzīve pēc gadiem 10 vai 20, kad Lauva izvāksies. Nu, neko. Gan jau pierastu. Visādā ziņā, dzīvoklis laikam ilgi nav bijis tik tīrs - izmazgāju logus, izsūcu visus pakšus un mēbeļapakšas, kur robots parasti netiek, izslaucīju kilo kaķu spalvas no radiatoriem, sakārtoju galdiņu pie gultas, novācu drēbes utt. Paskatījos "Tēvu Braunu" - vai es esmu teikusi, ka man ārkārtīgi patīk tēvs Brauns? Vienu dienu izgāju tautās - aizbraucu līdz centram, paskatīties uz pūtēju defilē un budēļiem, satiku aktrise un viņas mazo cilti, forši papļāpājām.
Tagad Lauva ir atpakaļ, es šujam pogas viņa adījumam un kopā apsmejam Das Hund.

Lūk, šī man tiešām patika! Vismaz 8 no 10 noteikti, pat ja otro reizi neskatītos.




"Ja sirds nav simbols, tad tā ir tikai sauja muskuļu. Sirds nav būtiskāka par urīnpūsli."
un
" - Tas raksturīgs visai viņai ģimenei. Viņi visi izskatās pie kaut kā vainīgi.
- Vai tad visas ģimenes nav pie kaut kā vainīgas?"

Kad man būs tetovēšanas mašīna, es sevi visu pārkrāsošu melnā krāsā un uz atlikušo dzīvi izskatīšos pēc velna.

ja par ērcēm.
man parasti ērces neķeras, bet 1x viena bija, un tā inficēja ar borēlijām. forši, dabūt vienīgo ērci, un tā izrādījās sliktā ērce.
pēc tam gadu bija caureja (pēc antibiotiku kursa)

Ko vēl neatceros?
Neatceros, vai iedzēru dienas devu. Lietoju 2.5 mg bisoprolola 1x dienā, lai palēninātu sirds ritmu.

Pārsvarā visu, ko vajag, atceros.

Neizdodas attīt filmu par sajūtām 1990. gada 4. maijā.

Todien vakarā biju aizgājusi ciemos pie klasesbiedrenes, gan jau ka viņas mamma bija sacepusi bulciņas un cienāja ar kakao, bet to neatceros, vienīgais, ko atceros, ir gaisma un ēnas uz sienas viņu dzīvoklī.

Tā vienmēr šie svētki asociējas ar gaismu uz sienas.

Štrunts ar visām šausmenēm. Toties japāņi joprojām prot zīmēt un dara to ļoti čakli. 9 no 10. Ja vēl sižets būtu saprotams, būtu 11.

Man šodien pēc darba ir tāds plāns – nopirkšu Lao Gan Ma un kārtīgi saēdīšos.

Atzīstieties, kurš anon pamuļķis man ierakstīja komentāru, ka man neesot laika mācīties sievišķību, jo meklēju vīru?
Kas par stulbu trolli vai trolleni.

Pilnmēness?

Vēl neiesniedzu skaitītāju rādījumus. Man patīk sadzīve. Man patīk fočēt ciparnīcu. Man patīk maksāt par gāzi. Man patīk iesniegt ciparus. Es gribētu redzēt, kādas izskatās kalorijas. Es vēlos samaksāt rēķinus. Es vēlos, lai pašapkalpošanās kasē nav jāsauc palīdzība. Es nevēlos, ka man aizrāda, ka neprotu skenēt preci.

Jūs smiesieties, bet man pirmo reizi dzīvē ir Netflix. Iegādājos, lai ar Lauvu varētu noskatīties "Shadow & Bone", bet esmu noskatījusies arī sākumu no dokumentālās filmas par Gabiju Petito un visu gotisko šausmu filmu "Apustulis".
Kāds skatītājs imdb.com savu pieredzi ar konkrēto šedevru aprakstījis šādi: "The new Netflix film Apostle is 2 hours of my life I'll never get back again. Unlikeable characters, gratuitous violence, clunky and pretentious dialogue, plot incoherence, and if the pacing was any slower it'd be going backwards. A film so bad only professional critics will like it."
Bet man tomēr vajadzēja zināt, ar ko tas viss beigsies. Viegli nebija un kārtējo reizi skatoties, kā kāds emocionāli būtisks varonis tiek piekto reizi samalts gaļas mašīnā, man radās nopietns jautājums, ko pie velna, es skatos un kāpēc kādam vispār tādi mēsli jātaisa.
Savai aizstāvībai varu tikai piebilst, ka filma mani pievilināja ar jau minēto gotiku, noziedzīgiem kultiem, skaistām dabas ainavām un nedabiski skaistām meitenēm 1905. gada kleitās. Tas viss tur patiešām bija.
Varbūt jāmet filmas pie malas un labāk jāpaskatās "The Witcher"? Vai "Sandman"?

ārā izklausās rudens, gribas pieņemt, ka pavasaris ir kaut kas maigs, bet tā jau nav. bija reiz kolēģe, kas teica, ka viņas nemīļākais mēnesis ir maijs, jo pūšot auksts vējš, toreiz pabrīnījos, bet vienmēr, kad maijā ir auksts, es atceros kolēģi.

šodien domāju par vienu onkuli, ne jau tā, ka domāju, bet iedomājos. viņš ir kaimiņienes džeks, taču viņa viņu drīz pametīs, jo viņš ir slims, un nav aktīvs, nav runa par seksuāli aktīvu, bet vispār neesot aktīvs, nekur negribot iet, jo slims. tu dzīvo, dzīvo un tevi pamet, jo slims. varbūt vnk nemīl, un nav daudz ko te domāt. tikai žēl tā onkuļa.

Iededzu sveci aizgājušajam sunim par godu, gan jau viņi kut kur pastaigājas. Nabaga dvēseles.
Vispār visas dvēseles žēl, paskaties acīs vai iedomājies, un kļūst žēl.

Vai tāda kondīcija kaut kāda. Visus žēl.

Arī nevaru, tāpēc adīju 1 džemperi 5 gadus, citas laikam kādas nedēļas laikā uzada. Izārdīt gan dažās minūtēs viegli