ak jā. pieminēšanas vērts notikums bija 6dien.
vārdsakot, es, neko ļaunu nenojauzdama, no darba atbraucu mājās un mēģināju atslēgt durvis (ak, es naivā..), kas gan man tā arī neizdevās, jo atslēga neizkustējās ne no vietas. labu laiku klapējos pie durvīm, bet brain bij apčučējies un nereaģēja. anyway, pēc kādas pusstundas viņš tomēr piecēlās, bet, ko domā, arī nevarēja atdabūt tās durvis vaļā. beigu beigās, viņš no mūsu balkona pārrāpās kaimiņienes pusē, sabaidīja šamo, bet ārā tomēr tika :)
kā izrādījās, vaina bija tajā, ka kaut kāds pimpis vai pimpji mūsu atslēgas caurumā bij salējuši līmi. visai izturīgu līmi - līdz ar to bija skaidrs, ka ar palīglīdzekļiem tās durvis vaļā neatdabūt. lai nu kā, man nācās tēlot alpīnistu un no tā paša klaimiņienes balkoa pārlīst uz mūsējo. pabailīgi gan, ņemot vērā, ka dzīvojam piektajā stāvā un balkoniem pa vidu ir kaukāds sūds, līdz ar ko tur nevar tā smuki pārkāpt pāri. plus vēl tās naglas. un apledojusi puķukaste vai nu kas tas tāds bija. un jā, plus vēl manas augstuma bailes.
beigu beigās līme tika izšķīdināta ar benzīna palīdzību, bet nu tas atslēgas caurums tā īsti lietojams anyway vairs nav. par laimi, ir vēlviens, bet nu.. vienalga škrobe.

par iespējamiem ļaundariem - ir aizdoma uz lejas kaimiņiem, bet nu pierādīt jau neko nevar.