nujā.. par to operāciju.
nebija pat ne uz pusi tik šausmīgi kā man likās ka būs. slimnīca tīri ok, ārsti arī, attieksmei ar ne vainas.. lai gan nu man jau tāpat bija bail.
anestēzija tomēr iedarbojās, un es operācijas laikā nepamodos. pamodos pēc tam. protams, nedaudz sāpīgi jau bij, bet tas pārgāja.
nu.. sīkumos jau nerakstīšu, kas un kā.
nujā - vēl bez manis tur bija 4 sievietes uz to pašu pasācienu - divas tādas pavisam jaunas meitenes, vienai pat līdzi mamma un puisis (?) bij atnākuši. ģimenes pasākums, tā teikt.

katrā ziņā.. sāpes gandrīz pilnībā pārgāja jau nākamajā dienā (6dienā, tb), apetīte ar atgriezās, nelabā dūša pazuda, un man laikam tomēr nebūs problēmas ar kuņģi :) garastāvoklis ar manāmi uzlabojās.

vārdu sakot.. viss ir ok.
un es ceru, ka nekas līdzīgs vairs nekad neatkārtosies.