vakar laikam bija kaut kāds zvaigžņu lietus. nu neko. man toties bija miegs.
un ar manu māti vakar notika kaut kas dīvains. es nevaru saprast, vai viņa tiešām jūk prāta, izliekās tā pavisam un galīgi, vai tikai pietēlo. tiešām nesapratu, bet izskatījās nopietni. par laimi, viņa no tā visa attapās.. bet nepatīkami. sajukt prātā ir tik viegli vai tad?
Mūzika: Dornenreich - Leben lechzend Herzgeflüster
He - es ap to laiku tieši beidzu mandarīnu tabaku pīpēt, par zvaigznēm pilnīgi aizmirsu :D Vienīgais, kaut kas jau tai gaisā bija, jo man ap 2 naktī teļļuks sāka pats no sevis slēgties iekšā, tipa tā kā filmā "The Ring" :)
Manuprāt, vajag tikai ļauties visām savām sajūtām [tām trakākajām, tā teikt//tikai es nemāku pateikt, kuras ir tās "trakākās"], un tad aiziet pa pieskari. Kā izpaudās viņas īslaicīgais neprātīgums?
A zvaigznītes gan vajadzēja palūkot. Man ar katru nokritušo zvaigzni uzlabojās garīgais :)
nu, viņa vislaik jauca notikumus, neatcerējās daudz ko par pēdējām trim dienām, vislaik man kaut ko pārprasīja.. tā jocīgi runāja.. nezinu. dīvaini tas viss.
man miegs nāca, pasūtīju zvaigznes 5as mājās tālāk :D