visu dienu, ēm, vai nakti izskraidīt pasauli, redzēt, dzirdēt, just kaut ko skaistu un jaunu. tad tikai, kad pietrūkst spēku izgulēties mazliet un atkal krist jaunos piedzīvojumos. tas man patīk. jo skolas laikā tā nevar.
tāds nogurums ir skolas laikā. grūts un sāpīgs nogurums. un neizraudāms, taču raudāms, noguris nogurums, ar kuru grūti vilkt uz priekšu. lai gan arī labais nogurums - kad tas ir par daudz, tad tas kļūst par nogurušo nogurumu.
ar uzacīm! jēj! man patīk šī bilde, viņa sevī glabā, kaut ko cenšās pateikt. noslēpums, nekass, tukšums, riebums, naids, sāpes...pārdomas, tāls lidojums, skatiens ārpus robežām.
ulvs jau nu pats ne tuvu nav viirishkjajam kaukaadam ideaalam/standartam, ta' jau driizaak sievishkjajam. vismaz man tie standartizeetie shkjiet garlaiciigi :)
forsha bilde - izskataas kaa focheeta 80-to gadu saakumaa.
jaadabon liidziigs fotoaparaats, jaauzvelk kaut kas kas bija modee 80-to (kedas, ruutains krekls?) saakumaa, jaauzaudzee shkjidra baardinja un jaanosimulee veesture.
hehe, nujā, panācu kaukādu tādu efektu, lai arī nemaz tā nebij domāts :]
nu par fotoaparātu runājot - ak tu mūžs, tur jebkurš zenit derēs :] moš teu mājās senčiem ir, tikai uzprasi ;P taisīsi fotosesiju un varēsi portālā likt :]