nujā. tas viss tā arī nekā tā īsti nebeidzās. izgāju vakar ārā (tomēr), aizgāju līdz birojam, tur 86% tautas vēlarvien bija pālī, paskatījos kāzu bildes, un tādā garā.. nu un.. beigu beigās, padomāju, ka nau jēgas ne strīdēties, ne ignorēt (man no tā labāk nepalika) un salabo ar šamo. nu ne salabu, bet.. karoč, nezinu, kā lai to nosauc. nebija jau īsti viņa vaina, ka es uz tām kāzām netiku, galu galā - ne jau nu speciāli viņš tās atslēgas nozaudēja. ko nu tur vairs.
Mūzika: austiņas nau pie manis :/
|