pēdējo reizi es pie omītes biju 13. martā. 2 mēneši. viņa jutās ļoti slikti, stāstīja man, ka grib mirt. un sestdien es biju viņas bērēs. grūti bija aptvert to, ka tas viss tik ātri.. smagi. lai arī zinu, ka viņai tā bija labāk. gribējās raudāt.
pārāk daudz nāves pēdējā laikā.
sestdien vakarā man būtu bijis vajadzīgs kāds, kas būtu man pateicis ko labu. kaut ko, kas nomierina. kāds, kas būtu blakus. bet nebija. laikam man beidzot ar to jāsamierinās.