sēžu, dzeru alu un klausos mūziku.

beidzot notika tas, no kaa iekšēji baidījos. beidzot viens cilveeks nespēja uz mani paskatīties manu rētu dēļ. novērsās.
laikam es beidzot sāku saprast to, kādu mani redz citi.
laikam jau pretīgi ir arii citiem, ne tikai tam vienam cilvēkam. un es neko nevaru pārmest.
un laikam pirmo reizi mūžā es sajutos neērti taa visa dēļ. un slikti. un taa drošvien nebūs pēdējā reize.

man būtu jāmēģina saprast, kā tas ir. man būtu jāmēģina nostāties otrā pusē.
lai gan.. kāda jēga? vairāk tāpat neko nevar mainīt, tikai padarīt vēl sliktāku, kā ir. nožēlai te nav vietas.

sēžu un smejos par sevi un savu stulbumu. gribās šodien piedzerties. aiziet kautkur un nenākt atpakaļ.


// pieradums, bļeģ

--------------------------------------
laikam jau šitas bija jāliek kā friends-only, bet man ir vienalga, tik ļoti vienalga