viss ir beidzies. piedod, brain. man žēl, ka tā ir sanācis, bet es tur neko nespēju vairs mainīt. es negribu, lai tev sāp un lai tu mocies - bet es arī nespēju mocīt sevi; reiz jau es izjutu, kā tas ir. es tiešām negribēju, lai tas beidzās tā..
dīvaini, kā gan viss mainās. jo tālāk es eju, jo mazāk jēgas tajā visā es saskatu..
Attiecības, attiecības, attiecības. Blje. Jo vairāk dzīvoju, jo vairāk saprotu ka Freida teorijas ir pilnīgi pamatotas. Pilnīgi. Mēs esam mērkaķi kuri to vien kā atrast labāko kandidātu pēcnācēju radīšanai, tiesa tikai debīlajiem cilvēkiem vēl ir dota iespēja gruzīties... blēeee
varbūt tā arī ir. mani gan tā pēcnācēju radīšana un _kautkas nopietns_ dotajā brīdī saista vismazāk. varbūt es pati nezinu, ko gribu. zinu tikai to, ka māku ievārīt sūdus un nedomāt par sekām. vismaz pašlaik tā ir.
es par sevi laikam tomēr zinu pārāk maz. atlika man iegūt to, ko vēlējos, lai saprastu, ka laikam jau man to nemaz nevajag. atteikties no tā pilnīga bezsakara vārdā - un es zinu, ka beigās man nepaliks nekas. kaukā tā.
es nezinu, vai no tā, ko uzrakstīju kautko arī varēja saprast.
vai "aizgaaji" pie TAA, kuru vakar "haus arafnas" sakaraa piemineeji? heh, a par beigaam tik un taa nekad nevar zinaat, vai paliks nekas vai kaut kas. ir jau tikai tas, kas TAGAD. un taa vienmeer..