mnja. sēžu es te un miegu ciet, domāju palēnām par līšanu gultiņā, kad pēkšņi atspriņģo mana mīļotā māte un iesāk garumgarās sarunas, uzskaitījumus par to, kas man jāizdara rīt parīt aizparīt (itkā es to atcerēšos, muah), kaukādus tur plānus uz svētkiem klāsta un vēl visādus pigorus. es tak jau tagad pusi aizmirsu. sēdēju un migu ciet, neveiksmīgi centos izrādīt aktīvu līdzdalību sarunā, ik pa brīdim nomurkšķot jā, nē, protams (un tādā garā) un iekšēji lūdzos, kaut tas viss ātrāk beigtos.
viss.
tagad ikvakara anime (šai gadījumā - juuni kokki) un gultiņa.
šoreiz - necerēti agri ;)